Jo mūsdienīgākas metodes izmanto skolotāji, jo vairāk apmierināti ar skolu un mācībām ir skolēni

Izmantojot reālo iespēju metodi

veidi, kā ātri nopelnīt naudu bezsaistē

Svarīgi ir mācību saturu un zināšanas vairāk sasaistīt ar reālo dzīvi, mācību pieejā — pēc iespējas sniegt  atbalstu katram skolēnam, veidot cieņpilnas attiecības starp skolotāju un skolēnu un labvēlīgu sociāli emocionālo vidi skolā.

Vecāki kopumā ir apmierināti ar izglītības kvalitāti, taču vienlaikus viņu izpratne par savu lomu un gatavība iesaistīties bērnu mācīšanās atbalstā ir ļoti atšķirīga. Šie ir tikai daži no secinājumiem skolēnu un vecāku aptaujā par pašreizējo mācīšanās pieredzi skolās Latvijā, ko Savas attieksmes, uzskatus un pārliecību aptaujā izteica vecāki, kuru bērni mācās vairāk nekā Latvijas izmantojot reālo iespēju metodi 1.

Secinājumi Izglītības mērķis un saturs 1. Zināšanas vairs nav vienīgais, ko skolēni un viņu vecāki sagaida no skolas. Nav nevajadzīgu mācību priekšmetu — jāmaina uzsvari mērķos un pieejā. Jautāti, kas palīdzētu uzlabot mācības, vecāki uzsver — skolā būtu arī jāmāca, kā zināšanas saistās ar dzīvi, un līdztekus vispārīgām prasmēm vairāk būtu jāapgūst ikdienas jeb sadzīves prasmes.

Vecāki nosauc kritisko domāšanu, problēmu risināšanas spējas, loģisko domāšanu, kā arī prasmi lasīt, rakstīt un rēķināt.

Savukārt ar ikdienas jeb sadzīves prasmēm vecāki saprot spēju plānot, sadarboties kā ar vienaudžiem, tā arī ar pieaugušajiem, spēju veidot attiecības ar citiem, māku risināt konfliktus.

Vecāki uzskata, ka ne mazāk svarīgas prasmes, kas būtu jāapgūst bērniem, ir pašregulācijas prasmes, ar to saprotot izmantojot reālo iespēju metodi vadīt savas emocijas, domāt par izaugsmi un vadīt uzvedību.

Skolēni līdzīgi vecākiem savās atbildēs norāda, ka vēlētos saprast, kā skolā iemācītās lietas saistītas ar dzīvi un palīdzēs viņiem nākamajā profesijā un ikdienā.

  • Makroekonomika by Biznesa Vadības Koledža - Issuu
  • Jo mūsdienīgākas metodes izmanto skolotāji, jo vairāk apmierināti ar skolu un mācībām ir skolēni

Skolēni uzsver, ka skolā vēlas mācīties dzīvot pieaugušo dzīvi un to, kas viņiem noderēs nākotnē, nevis to, kas pieaugušajiem noderējis agrākos laikos. Ar to skolēni saprot, ka vēlas zināt un prast, kā plānot savu karjeru, kā plānot ienākumus un izdevumus, kā atbildīgi aizņemties, kā vadīt mājsaimniecību un veidot ģimeni, kā samaksāt rēķinus un kā uzvesties darba intervijā.

Skolēni ar vispārīgām prasmēm saprot spēju pareizi un efektīvi domāt, spēju saprasties ar citiem cilvēkiem un veidot atbildīgas attiecības. Līdztekus vecāku nosauktajām tēmām skolēni min, ka viņiem nepieciešamas zināšanas un prasmes par personīgo veselību — gan par pareizām fiziskām aktivitātēm, gan par rūpēm par higiēnu, gan pareizu uzturu, gan par to, pie kāda ārsta vērsties ieguldīt portfeļa ethereum izmantojot reālo iespēju metodi.

Skolēni min, ka vēlas skolā iemācīties saprast sevi, saprast citus un mācīties, kā audzināt bērnus. Skolēni biežāk nekā vecāki savās atbildēs norāda, ka vēlas mācīties skolā modernas zināšanas par informācijas tehnoloģijām un prasmes, kā tās lietot atbildīgi.

Oliņa uzsvēra, ka aptaujā redzamais sakrīt ar jauno mācību satura piedāvājumu. Izglītības mērķi tajā ir paplašināti, un līdztekus zināšanām skolā ir paredzēts apgūt arī vispārīgās prasmes jeb caurvijas, izkopt vērtībās balstītus ieradumus, prasmi zināšanas lietot kompleksās situācijās.

Ar uzsvaru uz kopsakarībām un starpdisciplinaritāti mazināts satura izmantojot reālo iespēju metodi un sadrumstalotība.

Secinājumi Mācību pieeja 3. Mācībām jābūt saistītām ar reālo dzīvi un skolēnu iesaistošām.

opciju koeficienti

Mācībās liela nozīme ir cieņpilnām un atbalstošām skolēnu un skolotāju attiecībām un sociāli emocionālajai izmantojot reālo iespēju metodi skolā. Skolēni un viņu vecāki aktualizē lielāka personalizēta atbalsta nepieciešamību.

bināro opciju tirgotājs meklē investoru

Vēlme mainīt uzsvaru no atzīmju izlikšanas par galarezultātu uz vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu ikdienā. Kopumā skolēnu apmierinātība ar skolu ir augstāka, ja skolotāji palīdz skolēniem ieraudzīt apgūtā nozīmību dzīvē un mērķtiecīgi atbalsta mācīšanos. Sociāli emocionālā vide ir ļoti svarīga un viena no biežākajām tēmām skolēnu atbildēs, raksturojot to, kas traucē mācīties.

Trešā praksē izmantotā pieeja iekšzemes kopprodukta aprēķināšanai ir izdevumu metode angliski — expenditure approach. Tās izmantošana pamatojas uz vienkāršu atziņu: tas, kas vienam ir ienākums, ir kāda cita izdevumi. Ja kāds saņem algu, tad pastāv uzņēmums vai iestāde, kas šo algu maksā.

Gandrīz katrs piektais skolēns norāda, ka viņam ir nepatīkami, ja skolotājs klasē paceļ balsi, kliedz, dusmojas. Jādomā, kā palīdzēt skolotājiem, lai uzlabotu klases klimatu. Lielu uzsvaru savās atbildēs respondenti liek uz skolēnu un skolotāju savstarpējām attiecībām, paužot vēlmi — tām būtu jābūt cieņpilnām, līdzvērtīgām, sociāli emocionāli atbalstošām un uz izaugsmi vērstām.

Pēc skolēnu domām, nav pieļaujama klasēs bieži piedzīvotā izsmiešana, pazemošana, savstarpēja salīdzināšana, kuru skolotāji, neko nepasakot, reizēm atbalsta.

Jaunākie komentāri

Vecāki uzskata, ka skolotāja kā mentora un iedvesmotāja loma klasē ir neatsverama, taču tai ir jāmainās no lektora pozīcijas uz sadarbību un aktīvu zināšanu apgūšanas pieeju. Vecāki saskata, ka, pastāvot līdzšinējai pieejai, skolotāji reizēm ir noguruši, un viņiem nepieciešams ievērojams atbalsts no skolas vadības, skolotāja palīgs klasē. Vaicāti detalizētāk par mācību procesu, skolēni un vecāki līdzīgi savās atbildēs norāda vairākas, viņuprāt, veicamas izmaiņas.

Skolēni un vecāki vēlas, lai jaunās zināšanas tiktu balstītas vairāk praktiskajās nodarbībās, apgūstot to, kā jauno informāciju lietot, kādā kontekstā un ar kādu mērķi. Tādējādi zināšanas ne tikai tiktu apgūtas teorētiski un iekaltas kā agrāk, bet iegūtu arī praktisku nozīmi.

atšķirības starp orderi un iespēju

Skolēni vairāk vēlas darboties ārpus klases, kustībā, ekskursiju un projektu veidā, savukārt vecāki papildina, ka vērtīgas būtu iedvesmas lekcijas, aicinot uz skolu nākotnes profesiju pārstāvjus, kā arī mācību formu dažādošana. Ne mazāk svarīgas būtu regulāras savstarpējās diskusijas un sarunas par nule gūtajām zināšanām, kas palīdzētu padziļināt izpratni un stiprināt pieredzi. Iespēja paust savu viedokli par uzzināto, pieredzēto — to skolēni vēlētos darīt ikdienā, ne tikai pildot pārbaudes darbus.

Personalizēta peļņas gūšana ar iespējām. Ievērojama tendence skolēnu atbildēs ir vēlme pēc personalizētas pieejas mācību izmantojot reālo iespēju metodi.

Atbildes liecina, ka spējīgākie skolā bieži vien garlaikojas, bet tie, kam vajadzīgs ilgāks laiks, netiek mācībām līdzi, tiek steidzināti.

Arī vecāki savās atbildēs pauž rūpes par to, ka viņu bērni nespēj pietiekami labi iemācīties zināšanas un prasmes, jo tie nesaņem pietiekošu atbalstu. Ar to vecāki saprot skolotāja iedziļināšanos konkrēta skolēna izaugsmē un atbilstošas palīdzības sniegšanu konkrētajā mācību posmā.

Reizēm atgriezeniskā saite, ko saņem skolēns, nav pietiekama, lai vecāki skaidri saprastu, kas darāms, lai uzlabotu bērnu sniegumu un apgūtu iekavēto. Līdzīgi arī skolēni norāda, ka vēlas laikus saņemt skaidru atgriezenisko saiti par savu izaugsmi attiecībā pret apgūstamo saturu — kā par kļūdām, tā par sasniegto —kas palīdzētu saprast, kas vēl jādara, lai sniegumu uzlabotu.

Skolēni novēro, ka nereti skolotāji sniedz vispārīgus, uz kādu konkrētu klases līmeni orientētus vēstījumus, kas nav noderīgi nedz tiem, kuriem ir augstāki sasniegumi, nedz tiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts.

Kopumā daudz ierosinājumu un kritikas skolēnu un vecāku atbildēs veltīts vērtēšanas sistēmai. Respondenti uzskata, ka nepieciešama caurspīdīga vērtēšanas sistēma ar iepriekš skaidri zināmiem kritērijiem.

Vecāki norāda, ka viņiem bieži nav saprotami vērtēšanas kritēriji un viņi arī nespēj saviem bērniem paskaidrot, kāpēc konkrētajā mācību uzdevumā ir tāda atzīme. Savukārt skolēni izjūt, ka reizēm viņu centību un ieguldīto darbu vispār nenovērtē. Tādējādi skolēni un vecāki uzskata, ka vērtēšanas sistēmai būtu jābūt vispusīgai un tādai, kas orientēta uz personīgo izaugsmi, salīdzinot ar paša iepriekšējo sniegumu, nevis citiem klasesbiedriem. Skolēni norāda, ka vēlas, lai vērtētu arī viņu atdevi, ieguldīto darbu, attieksmi un centību, pat ja gala sniegums ir ar kļūdām.

Ne mazāk svarīga ir laikus sniegta atgriezeniskā saite, jo vērtējums mācību posma beigās ir konstatējošs, taču nepalīdz kaut ko uzlabot.

Tādējādi vērtējumiem pēc būtības būtu jābūt uz izaugsmi virzītiem. Skolēni vēlas, lai tiktu konkrēti analizētas viņu kļūdas, nevis nepamatoti kritizētas un peltas. Skolēni norāda, ka vēlas cieņpilnu, personiski nozīmīgu vērtēšanu, izmantojot reālo iespēju metodi publisku salīdzināšanu, kas liek izjust kaunu un mazvērtības sajūtu.

kā nopelnīt naudu par transportu

Svarīgi, ka gan vecāki, gan skolēni norāda, ka jāmaina skolās iesakņojusies uzskatu sistēma, ka kļūdas ir sliktas un peļamas, tā vietā domājot par kļūdām kā par iespēju uzlabot sniegumu, lai saprastu, ko varēja izdarīt labāk. Kā norāda E.

Apmierinātība ar skolu. Kvantitatīvajā aptaujā, kurā tika mērīta skolēnu apmierinātība ar mācību procesu un tajā notiekošo, skaidri redzama nozīmīga sakarība starp to, kā skolotāji sniedz atbalstu un atgriezenisko saiti skolēnam, un to, cik ļoti skolēns vēlas iet uz skolu. Proti, jo skolotājs vairāk palīdz saprast skolēnam, kas viņam nepadodas, un rosina meklēt jaunus paņēmienus, kā arī rosina izteikt viedokli un nebaidīties kļūdīties, jo vairāk skolēni norāda, ka uz skolu dodas ar prieku un uzskata to par labu vietu, kur mācīties.

Būtiski pieminēt, ka gan vecāki, gan skolēni savās atbildēs norāda, ka visas šīs iepriekš minētās lietas skolā daži skolotāji jau dara taču ne visiun, ja dara, tad dažkārt nesistemātiski un nepietiekami bieži.

  • Iekšzemes kopprodukts — teorija. Ekonomika, - klase.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka skolēnu apmierinātība jeb vērtējums par skolā notiekošo kopumā ir relatīvi zemāks nekā vecākiem. Komentējot aptaujā novērotās tendences par mācīšanās pieeju, Z. Jo vairāk skolotājs dara mūsdienīgas lietpratības izglītības virzienā, jo skolēni ir apmierinātāki ar skolu. Oliņa norāda, ka klašu lielums nav nozīmīgākais, kas ietekmē mācīšanās kvalitāti, bet svarīgi ir tas, ko skolotājs dara klasē, un nav tādu datu, ka izmantojot reālo iespēju metodi klasēs būtiski atšķirtos rezultāti, tādēļ visās klasēs ir iespējams īstenot vīziju par katra bērna izaugsmi, atbalstu mācībās, — iespējams, sadalot bērnus mazākās grupās, piedāvājot skolotājam palīgu darbā ar bērniem, kuriem vajag vairāk uzmanības u.

Pilnveidotajā satura piedāvājumā izmaiņas paredzētas arī vērtēšanā ar uzsvaru uz tādu vērtēšanu, kas skolēnam palīdz mācīties, saprotot savas stiprās un vājās vietas.

Ļoti būtiski vērtēšanā vienmēr iepriekš saprast skaidrus sasniedzamos rezultātus un tad vērtēt tikai to, kas ir iemācāms un mācīts.

Jo mūsdienīgākas metodes izmanto skolotāji, jo vairāk apmierināti ar skolu un mācībām ir skolēni

Arī mūzikā, sportā un vizuālajā mākslā — mācību priekšmetos, kuros paredzētas mācīšanās mērķu izmaiņas — jāvērtē tikai apgūstamās prasmes, nevis talanti. Secinājumi Vecāku loma 8. Vecāku izpratne par savu lomu un gatavība iesaistīties bērnu mācīšanās atbalstā ir ļoti atšķirīga. Lielākā daļa vecāku bija vienisprātis, ka viena no vecāku lomām ir nodrošināt bērniem papildu un interešu izglītību ārpus skolas.

IQ iespēju bonuss

Tā, viņuprāt, palīdzētu nostiprināt skolā apgūto, kā arī saņemt to, kas skolā netiek mācīts, taču bērnu interesē. Ne mazāk svarīga, kā uzskata vecāki, ir viņu loma, nodrošinot bērnu labsajūtu, atbalstošu sociāli emocionālo vidi un ģimeni, kurā bērns var justies droši.

Vecāki norāda, ka daudz labāk saprot, kas notiek skolā un ar viņu bērnu izaugsmi, ja regulāri uzklausa, iedziļinās un sarunājas ar saviem bērniem. Vecāki uzskata, ka līdz noteiktai robežai bērniem ir jāļauj kļūdīties, vienlaikus motivējot viņus tiekties uz sasniegumiem. Daudzu vecāku atbilžu vidū nav vienprātības par sniedzamo atbalstu pašā mācību procesā.

PAŠVALDĪBAS VADĪŠANAS METODES

Te vērojama viedokļu dažādība, gan paužot tādu, ka vecāks ir otrs skolotājs mājās, kurš palīdz apgūt klasē neapgūto, gan uzskatot, ka vecāks ir tikai atzīmju pārbaudītājs. Daži norāda, ka, redzot skolēna pārslodzi, dažkārt izpilda mājasdarbus vai projekta darbus viņu vietā. Starp šiem polārajiem viedokļiem ir arī tādi, kas uzskata, ka dažos priekšmetos vecākiem vairāk jāpalīdz, bet dažos tomēr jāpaļaujas uz skolas atbalsta sistēmu un iespējām iet uz papildu konsultācijām.

Daļa vecāku norāda, ka dažkārt ir spiesti algot privātskolotājus, kas, viņuprāt, nav pieņemami, ja viņi maksā nodokļus. Oliņa uzsver — vecāku loma bērnu mācību procesā ir būtiska.

  1. Super indikators opcijām
  2. Rubrika: Deputātu rokasgrāmata Eiropas Vietējo pašvaldību harta skat.
  3. 60 sek. Stratēģijas iespējas
  4. Tirdzniecības iespējas biržā

Saņemtās atbildes atspoguļo to, ka vecāki ir gatavi iesaistīties, taču viņiem nav izmantojot reālo iespēju metodi, kā viņi var vai nevar ietekmēt skolas dzīvi. Līdz ar to skolai — ar savu vīziju, izglītības mērķiem, kā arī profesionālo skatījumu — būtu jākļūst par procesa vadītājiem sadarbības veicināšanā ar vecākiem, veidojot vienotu izpratni par sasniedzamajiem rezultātiem un piedāvājot veidu, kā atbalstu skolēniem sniegt. Joprojām daudzi vecāki atbalstu mācībās bieži saprot ar mājasdarbu pildīšanu, taču, ja mājasdarbi kļūst par pamata mācīšanas metodi, tad tas visticamāk liecina par neefektīvi izmantotu mācību laiku un sekmē nevienlīdzību.

Taču ikviens vecāks tiek aicināts atbalstīt savu bērnu mācībās vismaz trijos veidos: 1 izrādīt patiesu interesi par izmantojot reālo iespēju metodi, ko bērns ir iemācījies; 2 uzturēt viņā interesi par mācībām; 3 proaktīvi iesaistīties skolas dzīvē, apmeklējot vecāku sapulces un sarunājoties.

Video lekciju kurss: Siltumu zudumu novēršanas iespējas vēsturisko ēku logiem

Markuss Kozlinskis,Siguldas Valsts ģimnāzijas Skola ir vieta, kur var mācīties lietas, kas skolēnus interesē. Man ir vēlme mācīties un uzzināt kaut ko jaunu. To vēl vairāk nostiprinātu manu mērķu uzklausīšana un ieviešana mācību procesā.

Bet tikpat labi mani motivē saskarsme ar skolotāju — viņa personība, viņa entuziasms, viņa viedums. Redzot, cik ļoti skolotājam rūp savs priekšmets, viņā ir kaut kas maģisks, un tu arī gribi paņemt no viņa vismaz zināšanu minimumu.

Arī atzīmes ir bijis labs motivators mācīties, taču atzīmei ir jābūt kā mērinstrumentam, kas reprezentē apgūtās zināšanas, dod izpratni par to, kas vēl jāpilnveido, izmantojot reālo iespēju metodi pārliecību, ka temats ir apgūts.

Tā kā nav skaidri definēti mērķi, par ko liek atzīmi, tad skolēni mēdz mācīties tikai uz ieskaiti vai kontroldarbu — tikai atzīmes nopelnīšanas nolūkā, kas nav pareizi. Domāju, ka es esmu saņēmusi pietiekamu atbalstu, bet man ir klasesbiedri, kas varbūt gribētu vairāk. Svarīga ir vide un tas, kā viņi ir iemācīti, un brīdī, kad nezina, ko darīt tālāk, tad zaudē motivāciju mācīties. Tad mani sāk interesēt konkrētais priekšmets un tajā brīdī jūtu, ka tam jāpievēršas vairāk.

Protams, arī vecākiem ir būtiska loma, viņi sniedz pamatu. Ar viņiem esmu dienu dienā, un viņi rāda piemēru.

Man ļoti palīdz, ka vecāki ļauj man pašai izdarīt. Es esmu pret to, ka vecāki ko paveic manā vietā, — viņi var palīdzēt, bet svarīgi ir, ka viņi ļauj pašam izdarīt un ka viņi paslavē. Vai arī pasaka, ko es varēju kaut ko pamainīt. Un motivācija ir tajā, ka skolēns saskata jēgu tajā, ko viņš dara, un zina, kāpēc viņš dara.