Kā ienesīgi un droši ieguldīt eiro — Santa

Kur cilvēki pelna daudz naudas, Roberts Idelsons

Rīgas Laiks: Jūsu tautietis Josifs Brodskis reiz teicis, ka līdzās četrām stihijām — ugunij, kur cilvēki pelna daudz naudas, zemei un gaisam, — pastāv piektā stihija — nauda.

Roberts Idelsons: Kā stihija? Nu jā, zināmā mērā tā varētu būt pareiza alegorija, jo nauda mēdz ātri atnākt un ātri aiziet, turklāt tam visam lielā mērā ir gadījuma raksturs. RL: Citiem vārdiem — naudas plūsma nav pakļauta racionālām likumībām?

40+ Pārbaudīti Veidi kā Pelnīt Naudu Internetā, kas Tiešām Strādā | pcalmagroup.com

Idelsons: Nē. To var ietekmēt racionālas likumības, bet ļoti liela loma ir tieši gadījumam.

Kā tā nauda plūst, varbūt ne kur tā plūst, bet kur tā koncentrējas. Jo cilvēki, kas ir sakrājuši ļoti lielu bagātību, viņu dzīvē gadījumam ir bijusi ļoti liela loma. Daudzi ir bijuši pareizajā laikā un pareizajā vietā un, būdami pareizajā laikā un vietā, darījuši pareizās lietas.

Ja mēs skatāmies uz bagātāko cilvēku sarakstiem pasaulē, tad ik pa pāris desmit gadiem tie pilnīgi mainās, tā nauda tiek sakrāta un pazaudēta.

Naudas plūsma cilvēka dabā

RL: Kādas iemaņas, jūsuprāt, ir nepieciešamas, lai īstajā, veiksmes brīdī rīkotos pareizi? Idelsons: Jābūt spējīgam riskēt, viennozīmīgi. Neriskējot var nonākt līdz kur cilvēki pelna daudz naudas labklājības līmenim.

Kas pelna naudu tiešsaistē, 2. Samaksa par vienu vizīti svārstās no 5 līdz 25 eiro. Kā nopelnīt naudu internetā? Tādā veidā tu ne tikai saņemsi papildus naudas līdzekļus, bet arī uzlabosi apkalpošanas kvalitāti daudzās Latvijas vietās! Sniedz cilvēkiem mājvietu Noteikti esi dzirdējis par tādu interneta vietni kā Airbnb.

Bet tie, kas ir uztaisījuši ļoti lielu kapitālu, ir dzīvojuši ar ļoti lielu risku. Un otrs ir enerģija vai spēja organizēt citus cilvēkus, jo parasti cilvēkam vienam pašam ir grūti gūt lielus panākumus.

kur cilvēki pelna daudz naudas populārākie bitcoin maki

Tāpēc tie cilvēki, kas ir uztaisījuši lielu kapitālu, parasti ir diezgan harizmātiski, tātad, spējīgi iedvesmot un ietekmēt arī citus cilvēkus. Trešais faktors ir vispārējais IQ līmenis. Lai gan patiesībā ir diezgan daudz piemēru, kad cilvēki arī bez īpašām IQ dotībām ir dzīvē sasnieguši ļoti daudz. Tomēr tas viennozīmīgi ir faktors, kas dod priekšrocības. Jo augstāks IQ, jo lielāka varbūtība, ka tas cilvēks pieņems pareizos lēmumus, viņš spēs, teiksim, analizēt situācijas pareizāk, un attiecīgi tā nauda plūdīs drīzāk pie vietnes, piemēram, vietējie bitkoini nekā pie pārējiem.

RL: Kas, jūsuprāt, ir svarīgāks par naudu? Idelsons: Tā ir spēja gūt no dzīves baudu. Dažiem cilvēkiem to baudu sagādā tieši nauda, tas ir viņu dzīves mērķis, un viņi gūst baudu, nevis naudu tērējot, bet pelnot, krājot.

Kas pelna naudu tiešsaistē, 2. iegūstiet naudu...

Ir arī tādi cilvēki, kas pelna naudu un ātri to tērē, viņiem sagādā baudu naudas tērēšana. Taču ir ļoti daudz piemēru, kad cilvēki nepievērš uzmanību naudai, bet ir laimīgi. Ir jau teorijas, kas mēģina visu izteikt naudā, tai skaitā, arī nemantiskās, garīgās baudas. Es nepieturos pie šādas teorijas. RL: Kā jūs domājat, kas bija galvenais nesenās finanšu krīzes iemesls? Vai šis iemesls ir jāmeklē cilvēku psiholoģijā, sistēmas īpatnējā uzbūvē vai kādās šo faktoru attiecībās?

Idelsons: Sistēma darbojas, balstoties uz cilvēku psiholoģiju. Tas, ka ekonomika attīstās cikliski, ir iebūvēts pašos cilvēkos. Kad viss iet uz augšu, viņi mēdz aktīvi investēt, priecāties par to, ka viss ir labi, bet vienā brīdī tas pieaugums aiziet pārāk tālu un tad, lūk, viss iet uz leju.

Tad kur cilvēki pelna daudz naudas tā tendence ir tāda, ka cilvēki par daudz satraucas, un tāds pūļa efekts noved pie tirgus svārstībām. Finanšu tirgos pūļa efekts un cilvēku pamatinstinkti darbojas pilnīgi tāpat kā pārējās ekonomiskajās kur cilvēki pelna daudz naudas. Tas, ko mēs piedzīvojām pēdējos desmit vai astoņos gados, bija tas, ka, vienā brīdī sadrukājot pārāk daudz naudas un pārāk daudz naudas ielaižot ekonomikā, dažādu aktīvu cenām bija pārāk liels lēciens uz augšu, kas vienā brīdī pilnīgi likumsakarīgi noveda pie tā, ka svārstība uz leju ir lielāka, nekā tā būtu bijusi, ja tā nebūtu palaista uz augšu tik strauji.

Svārstība uz leju bija lielāka centrālo banku, investoru un pūļa darbības dēļ. RL: Viens no populāriem priekšstatiem par šīs krīzes cēloņiem ir tas, ka vadošās ASV bankas bezatbildīgi un alkatīgi… Idelsons: …kreditēja, jā, tā ir taisnība. RL: Vai ir vainīgi regulatori, ka viņi nepieskatīja? Idelsons: Regulatori viennozīmīgi nav vainīgi.

kur cilvēki pelna daudz naudas nopelnīt naudu jebkurā veidā

RL: Vai var teikt, ka sistēma ļāva alkatībai pārāk izvērsties, vai arī iemesli jāmeklē citur? Idelsons: Runājot par regulatoriem, pati ideja par kur cilvēki pelna daudz naudas, ka ir kaut kāds pārdabisks spēks, kurš spēj no malas skatīties uz visiem notikumiem un kaut ko regulēt, neatkarīgi no pašiem tirgus dalībniekiem visu novērtēt un novērst krīzes — šāda ideja man šķiet aplama, jo tas nozīmē, ka ir kādi cilvēki, kas ir gudrāki par visiem pārējiem, un šie cilvēki kaut kādā veidā atrodas kur cilvēki pelna daudz naudas tajās valdības institūcijās, kuru pilnvarās ir uzraudzīt finanšu sistēmu.

Taču šiem cilvēkiem pieejamā informācija, protams, ir pilnīgi tāda pati, kā pārējiem tirgus dalībniekiem.

kur cilvēki pelna daudz naudas kur ātri nopelnīt naudu 500

Tādēļ es domāju, lai kāds būtu regulators un lai kādas būtu pilnvaras, tas nekādā veidā nevar novērst krīzes, kas ik pa brīdim notiek finanšu sistēmā.

Kā es jau minēju, krīzes ir cilvēku psiholoģijas un tirgus attiecību rezultāts, nevis kāda mistiska alkatība vai dažu cilvēku ļauns nodoms, vai vēl kaut kas.

6 veidi kā nopelnīt naudu par kuriem tu nebūsi iedomājies

RL: Tomēr alkatība ir viens no psiholoģiskajiem faktoriem, kas tirgu virza. Idelsons: Tas pieder pie tirgu ietekmējošiem faktoriem, tieši tā.

kur cilvēki pelna daudz naudas investējot finanšu tirgos

Taču mēs nevaram, teiksim, izskaust alkatību, un tad tik dzīvosim laimīgi un mierīgi, un nekad vairs nebūs krīžu. Ja mēs to spētu, tad ātri nopelnīt naudu automašīnām arī nebūtu ne ekonomiskā cikla, ne ekonomiskās attīstības.

Taču galu kur cilvēki pelna daudz naudas tieši alkatība ir viens no tiem elementiem, kas virza pasauli uz priekšu. RL: Es piekrītu, ka iedomāties izskaust alkatību būtu naivi un muļķīgi, bet ierobežot tās ietekmi kur cilvēki pelna daudz naudas finanšu tirgiem, iespējams, būtu jēdzīgi. Idelsons: Ierobežot alkatības ietekmi uz finanšu tirgiem mēs nevaram.

Kāpēc cilvēki pelna naudu?

Ja cilvēks ir alkatīgs, tad tas izpaudīsies jebkurā gadījumā, lai kādi būtu spēles noteikumi. Es vēlreiz saku, ka uzstādīt spēles noteikumus tā, lai alkatībai nebūtu nekādas nozīmes… Tad mēs vienkārši nonāktu pie tā, ka mums būtu pavisam cits ekonomiskais modelis, varbūt tas būtu kaut kas līdzīgs komunismam.

Protams, ir iespējams alkatības izraisītās svārstības kaut kādā veidā padarīt mazākas vai, teiksim, darīt kaut ko tā, lai nebūtu papildu faktoru, kas padara tās vēl dramatiskākas.

Ja mēs atgriežamies pie nesenās epizodes, kur visu noveļ uz alkatību… Bet reāli alkatībai bija ļoti laba augsne, kas bija ne tik daudz regulācijas trūkums, bet tieši tas, ka resursi bija padarīti ļoti lēti un pieejami un ar tiem varēja veikt ļoti spekulatīvas operācijas.

Rezultātā cilvēki varēja riskēt ar ļoti lielu naudu, paši neriskējot ne ar ko — kā mēs redzējām, gandrīz visas tās investīciju bankas tika izglābtas, izņemot Lehman Brothers un vēl pāris citu.

RL: Vairākkārtīgu kredītu pārpārdošanu taču bija iespējams regulēt. Idelsons: Redziet, no tik dziļas krīzes vajadzētu izdarīt pareizus secinājumus. Šobrīd kur cilvēki pelna daudz naudas secinājumi ir ļoti vienkāršoti. Pirmais secinājums ir, ka vainīgi ir alkatīgie baņķieri un vajag nogriezt viņiem iespēju pelnīt naudu.

Otrs secinājums, ka vainīgi ir regulatori, kuri nav redzējuši to, kas tuvojās, un nav to visu novērsuši. Bet patiesība jau ir tā, ka vainīga ir arī pati valsts ekonomiskā politika. Visu to aizdošanas vilni veicināja ASV politika, kas bija vērsta uz teorijas binārajās opcijās, lai katram amerikānim būtu pieejama māja, neskatoties uz viņa ienākumu līmeni; valsts atbalsta programmas bija mērķētas uz to, lai cilvēki, kuriem nav pietiekamas naudas plūsmas, varētu dabūt bankā kredītus.

Arī tas, protams, veicināja krīzi un to, ka nauda tika izdalīta cilvēkiem, kas to nespēj atmaksāt. Beigu beigās finanšu sistēma pārpakoja tos kredītus tā, ka tie plaši izplatījās pa visu pasauli un izraisīja krīzi. Vainīgas ir arī centrālās bankas, kas pārplūdināja finanšu sistēmu ar lētiem resursiem, kā rezultātā peļņas normas investīcijām ar zemu risku kļuva uz ilgu laiku ļoti zemas un bankām bija grūti pelnīt pamatbiznesā no zema riska investīcijām, tām vajadzēja meklēt riskantākus kur cilvēki pelna daudz naudas avotus.

Bet būtu nepareizi vainot, teiksim, tikai finanšu sistēmu. RL: Viens no jūsu aprakstītās krīzes rezultātiem bija banku daļēja vai pilnīga nacionalizācija. Kā šis fakts varētu ietekmēt gan finanšu tirgu funkcionēšanu, gan biznesa vidi nākotnē?

Idelsons: Kā tas ietekmēs — tas patiesībā ir ļoti labs jautājums. Mēs nezinām, kas notiks tālāk, bet man liekas, ir daži secinājumi, kurus krīze ir nesusi un kuriem es arī piekrītu. Pirmais secinājums ir tāds, ka finanšu sistēmā ir jābūt kaut kādai funkciju sadalei. Un, ja mēs runājam par organizāciju, kas izpilda utilitāru funkciju, respektīvi, glabā cilvēku naudu un nodrošina norēķinus, tad, manuprāt, šai funkcijai pilnīgi viennozīmīgi ir jābūt nodalītai no pārējām funkcijām, kas ir saistītas ar naudas pelnīšanu.

Un tas ir tas, kas varbūt arī tiks ieviests, vismaz Lielbritānijā par to tiek diezgan aktīvi diskutēts.

Darbs no Mājām: 12 Reāli Veidi kā Nopelnīt Naudu Internetā

Jo katram cilvēkam diemžēl kaut kur tā nauda ir jāglabā, kaut kādā bankā, un pilnīgi loģiski, ka viņš var prasīt, lai tā nauda ir pilnīgā drošībā. Tas, ka šobrīd valsts garantē noguldījumus, tomēr neatrisina problēmu, jo galu galā pati valsts garantija arī nav bez riska. Pietiek paskatīties uz Grieķiju — ja Grieķijas valdība pateiks, ka nauda visās bankās ir pilnīgā drošībā, jo to garantē Grieķijas valsts, saprātīgi domājošs iedzīvotājs tam neuzticēsies.

Droši vien tai pieejai būtu jābūt nevis tādai, ka valsts kaut ko garantē, bet tādai, ka tās iestādes, kas glabā cilvēku naudu un nodrošina norēķinus, neiesaistās nekādās riska operācijās.

Kāpēc cilvēki pelna naudu? | pcalmagroup.com

RL: Ar ko tad tās atšķirsies no tā, ka cilvēki glabās naudu zeķē? Idelsons: Faktiski ne ar ko. RL: Varbūt varētu bez tām naudas glabātavām iztikt un ieteikt cilvēkiem glabāt naudu zeķē? Idelsons: Glabāt naudu zeķē arī ir risks. Galu galā tā zeķe var sadegt, to var nozagt, un nav īpaši ērti — ja jums vajag to naudu nogādāt uz kādu citu valsti, jums attiecīgi jāsūta tā zeķe pa pastu.

Tā utilitārā nozīme naudas glabāšanai zeķē ir krietni zemāka nekā, ja tā nauda atrodas kaut kādā iestādē, kas nodrošina naudas saglabāšanu un norēķinus, kas ir nepieciešami modernajā pasaulē. Tas ir punkts viens.

Punkts divi: ja cilvēks grib kaut ko pelnīt, tad šai finanšu sistēmai, protams, ir jābūt atdalītai no tās utilitārās daļas. Šeit finanšu tirgi var piedāvāt ļoti dažādas iespējas, sākot no bankām, kas vienkārši pieņem naudu par fiksētu procentu un tālāk to izdod kredītos vai investē finanšu tirgos, mēģinot nopelnīt, un beidzot ar investīciju fondiem, kas paņem naudu no cilvēkiem un investē to tālāk, vienkārši paņemot komisiju par naudas pārvaldīšanu.

Tātad galvenais secinājums ir, ka tās divas lietas ir absolūti jāatdala viena no otras, un tad tā sistēma būs krietni drošāka.

6 veidi kā nopelnīt naudu par kuriem tu nebūsi iedomājies

Jo tiem, kas negrib riskēt, tāda iespēja arī tiks dota. Bez valsts resursu iesaistīšanas. Un tas būs drošāk arī tādā ziņā, ka, ja ir tādi spēles noteikumi, tad tās drošās organizācijas, protams, nekādus riskus arī neuzņemsies. RL: Šis modelis paredz, ka abas funkcijas ir institucionāli nošķirtas. Idelsons: Jā, tieši tā, tās nevar būt vienas grupas sastāvdaļas. Vai arī tās ir vienas grupas sastāvdaļas, bet nevar būt savstarpēji saistītas. Tā iestāde, kas neriskē, nedrīkst ielikt naudu tajā, kas riskē.

RL: Bet tas nozīmē milzīgas sistēmiskas izmaiņas. Idelsons: Īstenībā ne milzīgas. ASV kaut kas līdzīgs ir bijis, jo viņiem komercbanku aktivitātes bija ar likumu nodalītas no investīciju banku aktivitātēm, kas daļēji ir solis tajā virzienā, bet ne līdz galam. Jo komercbankas arī riskē. Komercbankas arī pakļauj savu noguldītāju naudu riskam. Faktiski tā morālā problēma ir tāda — un kāpēc valsts tur ir tik aktīvi iesaistījusies —, ka tie cilvēki, kas bija noguldījuši naudu, pieņemsim, Parex bankā, negribēja ar to naudu riskēt.

Un būtu nepareizi Parex bankai tagad bankrotēt, jo, redz, cietīs ļoti daudz nevainīgu cilvēku. Ja būtu institucionāli nošķirtas, teiksim, riskantas iestādes no neriskantām, tad atrisinātos problēma — glābt vai neglābt bankas, kuras uzņēmušās pārāk daudz risku un bankrotējušas.

Jo tajā brīdī, kad mēs piedāvājam iespēju turēt naudu pilnīgi bez riska kādās iestādēs, kas vienkārši izpilda utilitāras funkcijas, tad sanāk, ka tie cilvēki, kas ir noguldījuši naudu citur, ir kurā valstī ir vieglāk nopelnīt naudu riskēt un tos riskus apzinās.

RL: Un valsts funkcija tajā kur cilvēki pelna daudz naudas būtu kāda? Idelsons: Uzraudzīt, lai šie spēles noteikumi tiek ievēroti.

40+ Pārbaudīti Veidi kā Pelnīt Naudu Internetā, kas Tiešām Strādā

RL: Kam, jūsuprāt, ir izdevīga Latvijas banku cīņa pret naudas atmazgāšanu? RL: Kā nākas, ka tas ir izdevīgi Krievijai? Idelsons: Konkretizēsim — Krievijas vadībai, jo Krievijas vadības intereses, manuprāt, nesakrīt ar Krievijas tautas interesēm, bet tas ir pavisam cits temats.

Liela daļa naudas, kas atrodas Latvijā, pieder Krievijas pilsoņiem. Krievijas vadībai ir aizdomas, ka par zināmu daļu no šīs naudas nav pienācīgi nomaksāti nodokļi. Un attiecīgi viens, es domāju, un galvenais ieguvums no tā, ka tā cīņa notiek, ir, lai šādas naudas šeit būtu mazāk, nekā tas ir šobrīd. Ieguvēji no šīs cīņas, protams, ir Krievijas nodokļu iekasēšanas dienesti. RL: Kā būtu jāattiecas pret naudas atmazgāšanu un ar to saistītiem ierobežojumiem banku darbībā, lai panāktu, ka rezultāts ir izdevīgs nevis Krievijas vadībai, kā jūs teicāt, bet Latvijas banku sistēmai un Latvijas sabiedrībai?

Idelsons: Nē, es domāju, ka tas rezultāts, kāds ir šobrīd, Latvijas sabiedrībai ir samērā izdevīgs.