27 - Latvijas Republikas Saeima

Juri peļņas variants

Priekšsēdētājs: Vārds debatēs deputātam Ziediņam. Ziediņš: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj! Man gribas sākt ar mazu atkāpi pēc sātīgajām pusdienām. Varu vienīgi izteikt simboliska apmaiņas cena, ka mūsu ekonomikas ministrs uz sātīgajām pusdienām gan aizgāja ātrāk, bet nav vēl atgriezies šeit zālē un tādējādi mūsu deputātu domas nedzirdēs.

Piecas lietas, kas jāņem vērā biznesa uzsācējam | SEB banka

Bet sākumā es vēl gribētu pakāpties atpakaļ un atgādināt jums to situāciju, kāda bija laikā, kad mēs vēl nebijām tautas deputāti. Mēs visi braucām toreiz uz Rīgu, uz ekonomiskajām mācībām, kur mums pašreizējie Ekonomikas ministrijas vadītāji mēģināja apskaidrot, kā veidot Latvijas ekonomiku pēc tam, ja mēs kā deputāti iegūsim mandātus savos vēlēšanu apgabalos.

Šos mandātus mēs ieguvām, bet Ekonomikas ministrijas tagadējo vadītāju mācības diemžēl lietā likt mēs varam ļoti maz. Man jums jāatgādina, ka lauksaimniecības nodokli ministrijas izstrādātajā variantā mēs noraidījām, ienākuma nodokli daļā, kas raksturo atskatījumus, mēs principiāli pārstrādājām, peļņas nodokli noraidījām pilnībā, un no tā nekas vairs nav palicis pāri.

Man gribas uzdot jautājumu šim milzīgajam institūtam diemžēl nav paša ministra un man ir jārunā tikai jums, no kuriem droši vien daudzi mani atbalstīs : kā tas nāk, ka mēs paši esam nonākuši tādā situācijā, ka sākam strādāt Ekonomikas ministrijas vietā. Mēs paši esam spiesti izstrādāt likumus ne vienmēr ar to ekonomisko pamatojumu, ko vajadzētu mums tomēr saņemt no ministrijas. Mums trūkst aprēķinu, mums trūkst piemēru, mums trūkst funkcionālo sakarību, kā ražotājam atrast optimālo savu nodokļu sabalansētību, lai attīstītu savu uzņēmumu; mums trūkst kopējā modeļa, par kuru mēs te jau daudzas reizes apelējām pie Ekonomikas ministrijas sirdsapziņas.

Bet šī kopējā modeļa tomēr nav un nav, juri peļņas variants kopējo nodokļu sakarību juri peļņas variants nevaram redzēt. Godīgi sakot, es gribu izteikt kā tautas deputāts burtiski protestu par pašreizējo Ekonomikas ministrijas darbu un gribu jums pateikt, ka juri peļņas variants mēnesi atpakaļ es ierosināju Augstākās padomes Prezidijā izskatīt Ekonomikas ministrijas darbību tieši nodokļu likumdošanas sagatavošanas jomā. Tas arī Prezidijā tika apstiprināts.

Es nezinu, kāpēc par to šeit deputātiem nav informācijas, bet es domāju, ka mums visiem šis darbs no Ekonomikas ministrijas ir jāprasa. Ja mēs kā deputāti pārņemam pilnīgi ekonomikas nodokļu likumdošanas izstrādi un sagatavošanu, tad man nav skaidrs, kāpēc eksistē šī ministrija.

Un, ja šī ministrija eksistē, tad mēs esam tiesīgi no viņiem prasīt kaut kādus ar skaitļiem pamatotus aprēķinus, nevis tukšus saukļus un skaitļu piesaukšanu, no kuriem mēs nevaram kā tautsaimnieki izdarīt nekādus secinājumus.

Pēc šīs emocionālās daļas es gribu pāriet konkrēti pie mums piedāvātā likumprojekta 4. Katrā ziņā es kā nekaunību novērtēju aicinājumu ar peļņas nodokli par 10 procentiem aplikt arī lauksaimniekus, sevišķi, ja mēs atsaucamies uz to, ka lauksaimniekiem tagad vēl it kā esot paaugstinātas iepirkuma cenas.

Vai tad jūs tiešām neredzat, kā pieaug pārējās cenas visiem tiem resursiem, no kā lauksaimnieki dzīvo un no kā lauksaimnieki sāk veidot juri peļņas variants produkciju? Man principā trūkst pat reāla pamatojuma šāda priekšlikuma noraidīšanai, bet es domāju, ka, ja mēs, laucinieki, esam vēlēti no lauku apvidiem, mums šis priekšlikums par aplikšanu ar 10 procentu peļņas nodokli ir vienkārši jānoraida kā absolūti destruktīva pieeja tālākai lauku attīstībai.

Kas attiecas uz 4. Mana paša saimniecība- "Skaņaiskalns"- 1 miljonu tūkstošus pagājušajā gadā ieguva tikai no palīgražošanas. Mēs devām saimniecībai 1 miljonu peļņas. No pamatlauksaimnieciskās ražošanas viegla nauda tiešsaistē tūkstošus.

Pēc nodokļu likumdošanas iznāk, ka no šīs pāri par miljonu lielās peļņas vietējais pagasta budžets tātad tas cilvēks, kas reāli turēs varu, ja mēs nodosim varu pašpārvaldei nesaņems ne kapeiku. Bez tam es domāju, ka peļņas nodoklis ir jāuzliek ne tikai, juri peļņas variants izņemtu tur, kur tā peļņa tiek iegūta, bet arī jāiztērē tur, kur tā juri peļņas variants iegūta.

Pretējā gadījumā pagasta vecākie neviens nepieņems nekādus pieteikumus par dažādu rūpnieciska rakstura uzņēmumu izvietojumu sava pagasta teritorijā un absolūti nesekmēs šos rūpnieciskos uzņēmumus iegūt peļņu, jo pagasts no tās nesaņems nevienu kapeiku. Visi rūpnieciskie uzņēmumi, kas līdz šim būs bāzējušies centra pilsētās, vēl jo vairāk Rīgā, tā arī turpinās bāzēties. Uz tām lauku infrastruktūrām, kas mums būtu jābalsta no pagastu budžetiem, šie ieņēmumi, kas dos peļņu, balstīsies, bet nedos tām absolūti nevienu kapeiku.

Es tāpēc ierosinu šo 4. Tiem, kas uztraucas, ka netiks iegūta peļņa centra juri peļņas variants un rajonu centros, man gribas teikt, ka jau tagad šī rūpniecības uzņēmumu koncentrācija rajonu pilsētās un Rīgā ir juri peļņas variants nenormāli liela, ka, ja mēs ar šo peļņas budžetu vēl viņas stimulēsim, tad lauki principā pārvērtīsies par agrāriem augkopības un lopkopības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem.

Tāpat kā līdz šim produkcija nekontrolējami plūdīs ārā no zemnieku rokām uz pilsētām, un mēs savu pienu atdosim mistiskam valsts uzņēmumam- piena kombinātam, kas iegūs peļņu, realizējot pirmās šķiras pienu, lai gan no mums būs iepircis varbūt 40 procentus pirmās šķiras piena. Tātad atkal šī pārstrāde izslīdēs no lauku rokām. Katrā ziņā es šo priekšlikumu atstāšu un aicināšu visus lauksaimniekus par to balsot. Pašās beigās man gribas vēlreiz atgriezties pie finansu ministra vietnieka Blektes izteiktajām domām par to, ka peļņas daļa virs 40 procentiem apliekama ar nodokli 80 procentu apmērā.

Izaicinājumos saskatījāt biznesa iespēju?

Cienījamie kolēģi, es uztaisīju šeit tādu grafiku. Ja mēs jau apstiprināto ienākumu, t. Es griežos pie tiem deputātiem, kas atbalstīja binomālo iespēju cenu noteikšanas modelis par 25 procentiem. Diemžēl arī mazāku nevaram, kā ir šī jau apstiprinātā ienākuma nodokļa maksimālā likme.

Pretējā gadījumā uzņēmējs noteikti nostabilizēs savā uzņēmumā darba algas izmaksu pret peļņas izmaksu tā, ka maksās tikai vienu šo nodokli un nevis abus.

Kā Ekonomikas ministrija šādu vienkāršu ekonomisku funkcionālu sakarību nav izstrādājusi, es to tik tiešām nevaru saprast, jo man jau kā nākamam potenciālam uzņēmējam interesē, kurā vietā starp šīm abām līknēm būs tā lielākā starpība, vienu vārdu sakot, kurā vietā šīs līknes dos mazāko summu, lai mazāku nodokli maksātu valstij.

Nav pamata pārmest, ka tikai negodīgs uzņēmējs centīsies maksāt mazāku ienākumu valstij. Katrs normāli juri peļņas variants uzņēmējs, katrs, kas kaut druscītiņ domā par savu biznesu, centīsies samaksāt mazāku nodokli. Katrs taču samaksās. Tikai tāpēc mums ir vajadzīgi ne tikai šādi mistiski skaitļi, kā mēs izmaksāsim nodokli, bet arī kaut kādas nodokļu sakarības līknes, juri peļņas variants varētu nākošo uzņēmējdarbību kārtot.

Es tāpēc gribēju izteikt, ka šajā punktā par šo peļņas nodokļa procentu mums diemžēl ir jāpieņem šie 35 procenti, jo ne 20, ne 45, ne 60 procentus pieņemt vairāk nav jēgas, tāpēc ka mēs ienākuma nodokli esam jau nostabilizējuši šo 30 procentu līmenī. Nav iespējams izveidot šos nodokļus ar augstajiem "griestiem" atrautus. Nav iespējams. Katrs tautsaimnieks to tūlīt apies.

Pašās beigās man gribējās arī teikt, ka komisija ir veikusi to darbu, kas bija jādara Ekonomikas ministrijai, un man ir kauns, ka mums tāda ir un to darbu, kas viņai ir uzdots, nedara.

Diemžēl ir pieļaujama iespēja katrā uzņēmumā veidot tā saukto dubulto grāmatvedību, jo mums nav īsti noformulēti jēdzieni, ar kuriem mēs operējam. Mums tik tiešām ir jāprecizē ļoti smalki, kas tad juri peļņas variants tā lauksaimnieciskā ražošana, kura ar nodokļiem netiks aplikta. Kas tā ir par daļu, kas laukos skaitīsies rūpnieciskā vai pārstrādājošā ražošana un ar nodokli tiks aplikta?

Vai, teiksim, ja mēs juri peļņas variants izseparējam un pārdodam vājpienu un krējumu, vai tas ir jau apliekams ar nodokli, jo tas ir rūpnieciskais galaprodukts, bet varbūt tas ir vēl lauksaimnieciskais galaprodukts un nav apliekams ar nodokli? Uz visiem šiem jautājumiem ir jābūt ļoti precīzai atbildei, jo dubulto grāmatvedību, es domāju, otrreiz pieļaut mēs nevaram. Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kodoliņam. Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Mēs tagad šodien ļoti gari jau izskatām vienu no svarīgākajiem nodokļiem.

Jāsaka, ka šeit es daļēji piekrītu tiem deputātiem, kas teica, ka šis nodoklis tiek praktiski skatīts par jaunu pirmajā lasījumā, jo, ja jūs atceraties to likumprojektu, kāds tas bija, kad viņu iesniedza ministrija, un kāds tas ir tagad, tad šeit ir ļoti būtiskas atšķirības. Tātad darba grupa ir diezgan būtiski izmainījusi pašu likuma koncepciju. Es mazlietiņ piedalījos darba grupas darbā un tagad gribu pateikt, kādas šeit bija galvenās problēmas, kuras mēģināja atrisināt darba grupa.

juri peļņas variants nopelnīt vienu bitkoinu dienā

Viena no galvenajām problēmām bija, lai šis nodoklis vairāk saskanētu ar tiem principiem, kādi ir ielikti likumprojektā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šeit, kā vairāki deputāti pareizi atzīmēja, ir situācija sevišķi pašreiz, kad juri peļņas variants ir valsts un uzņēmumu praktiski pārvalda pārvaldniekska, cenšoties izvairīties no nodokļu maksāšanas, atsauksmes, kas labi māca tirdzniecību pēc apjoma notikt dažādas manipulācijas, vai nu izmaksājot peļņu algās, vai, tieši otrādi, šo algu samaksājot no peļņas.

Tāpēc tas bija viens no galvenajiem principiem, kur abu nodokļu darba grupas ļoti kontaktējās savā starpā. Tagad ir panākts tāds princips, ka jebkurš ienākums tiek aplikts ar vienu no nodokļiem- vai nu ar peļņas nodokli, vai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pie kam likmes ir principā saskaņotas.

Līdz ar to principā no tādas situācijas, kad tiktu mēģināts apiet vienu nodokli, varam izvairīties ar to, ka vismaz paliek vēl otrs nodoklis. Manuprāt, vairāk vai mazāk īstenot šo principu ir izdevies abos vakar un šodien izskatītajos likumprojektos. Otrs galvenais moments, par kuru bija runa pirmajā lasījumā, izskatot šo peļņas nodokli, bija princips, ka mums, nosakot peļņu, jāpāriet uz tādu sistēmu, kāda atbilst tirgus ekonomikas apstākļiem, nevis apstākļiem, kad visu noteica plāns.

Godīgi sakot, peļņa tad bija ne gluži tas, kas ir peļņa vispārpieņemtā uzņēmējdarbības praksē. Tieši likumprojekts ir ļoti būtiski izmainīts, nosakot principu, ka peļņa ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, tātad praktiski nonākot pie tās koncepcijas, kāda ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur principā, kā jūs zināt, tiek ieturēts nevis peļņas nodoklis, bet ieņēmuma nodoklis no uzņēmumiem vai juridiskām personām.

Manuprāt, principiāli šis jautājums likumā ir atrisināts. Cita runa ir, pavisam cita, kā tas tiks atrisināts reālajā dzīvē. Šeit jāsaka, ka nepieciešami diezgan būtiski grozījumi grāmatvedībā.

Šī problēma, manuprāt, iet cauri visiem nodokļiem. Sevišķi tas būs jūtams situācijā ar apgrozījuma nodokli, ja mēs gribam pāriet juri peļņas variants jaunradītās vērtības nodokli. Pašreizējā grāmatvedība būs viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ieviešot jauno nodokļu sistēmu. Tālāk es mazlietiņ gribu runāt par to daļu, par ko šeit ļoti daudzi deputāti runāja, proti, par atvieglojumiem. Šeit ir divas pieejas. Viena no pieejām ir pēc iespējas plašāk juri peļņas variants dažādus atvieglojumu veidus, precīzi nosakot katram noteiktos atvieglojumus, piemēram, invalīdu biedrībām utt.

Darba grupa praktiski vadījās pēc cita principa- pēc iespējas mazāk atvieglojumu, pēc iespējas universālāku šo atvieglojumu sistēmu. Līdz ar to mums ļoti patika deputāta Eniņa priekšlikums par šo mecenātisma principa ieviešanu- uzņēmēju peļņas pārdali juri peļņas variants labu sabiedriskajām organizācijām. Tas var tikt ļoti plaši pielietots gan tiem uzņēmumiem, kas ir valsts uzņēmumi, gan individuāliem uzņēmumiem, gan tiem uzņēmumiem, kas pieder dažāda veida sabiedriskajām organizācijām, kuras var tādējādi pārskaitīt savai organizācijai peļņu un līdz ar to samazināt peļņas nodokli.

Šeit gan jāsaka, ka mums ir mazlietiņ citādāks aprēķins nekā deputāta Eniņa piedāvātais. Bez tam šeit, manuprāt, nevar piekrist principam, kuru ieteica ekonomikas ministrs, ka šiem atvieglojumiem jābūt mazākiem nekā ziedojumiem.

Mūsuprāt, situācijā, kad principā nav nekādas iestrādes, kad līdz šim nav bijis nekādu stimulu ziedot, tas ir nepierasti. Mums ir jādod tāds ieguvums uzņēmumiem, lai tiktu par juri peļņas variants daudz samazināts peļņas nodoklis, ka būtu interese dot šos ziedojumus.

juri peļņas variants stratēģiju piemēri ar binārām opcijām

Pašreizējie normatīvi, kuri, bez šaubām, ir precizējami, ir ar tādu principu, ka, līdz diviem procentiem dodot ziedojumus dažādiem fondiem vai sabiedriskajām organizācijām, kopējā peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā, nevis samazinās, bet palielinās.

Tātad, ja līdz diviem procentiem dod ziedojumus, tad uzņēmuma rīcībā paliek lielāka peļņas daļa, nekā ja nedotu ziedojumus. Tāds pašlaik ir princips. Varbūt es piekristu Finansu ministrijai, ka ir par daudz. Pēc šīs normas būtu matemātiski atrodams kaut kāds pieņemamāks variants. Es ceru uz deputāta Endziņa palīdzību.

Bet katrā gadījumā es uzskatu, ka šinī periodā, kamēr šis mecenātisms nav iedibināts, mums tas ir noteikti jāieliek likumprojektā, jo vairāk tāpēc, ka mums visiem atvilktnēs vai somās stāv iekšā budžeta likumprojekti, kur mēs redzam, ka kultūras un izglītības pasākumu finansēšanai budžetā pieaugums nav paredzēts. Inflācijas apstākļos tas nozīmē, ka būs samazinājums. Reāls samazinājums. Tāpēc es uzskatu, ka šis princips likumprojektā ir noteikti jāsaglabā. Tālāk mazliet es gribu teikt par visai juri peļņas variants teoriju, ka nodokļi juri peļņas variants ir vajadzīgi, lai regulētu ekonomiku.

Es domāju, ka šeit ir, bez šaubām, savs grauds patiesības, bet tikai ļoti ierobežots. Tomēr galvenais ekonomikas regulators ir pats tirgus. Jo vairāk mēs mēģinām regulēt ekonomiku ar nodokļu palīdzību, jo mēs atkal graujam tirgus pamatus.

Absolūtā meža vidū pirms gadiem pieciem viņi šeit pārcēlušies no Daugavpils, pirms trim gadiem izveidojuši zoodārzu un tagad apgalvo, ka vairs nespēj sevi iedomāties pat reģionālas lielpilsētas kņadā, kas atņemot enerģiju.

Situācijā, kad tirgus tikai sāk veidoties, manuprāt, pārlieka ekonomikas regulēšana tomēr nebūtu pieļaujama. Tāpēc es uzskatu, ka tās normas, kādas ir likumprojektā, proti, atvieglojumi sakarā ar valsts pasūtījumu, kā arī citos likumprojektos par nodokļiem, ir pilnīgi pietiekamas. Vēl kaut kāda papildu vai lielāka regulācija vienkārši nav pieļaujama.

Priekšsēdētājs: Kā pēdējais, kā sešpadsmitais debatēs runās deputāts Muciņš.

juri peļņas variants čeku žetoni

Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Apspriežot šodien piedāvāto nodokļa koncepciju valdības piedāvātajā variantā, jāsaka, ka ir ielikta iekšā arī drusciņ cita konceptuāla pieeja, jo iepriekšējā, kā tas likās Ekonomikas komisijai apspriežot un arī darba grupā, juri peļņas variants arī sekojot presei, vairs nebija šodien pieņemama.

Tāpēc uzmanīgi ir jāuzklausa tā kritika, kas vērsta pret šo likumu, jo, no vienas puses, šis likumprojekts ir tomēr rakstīts vēl ar veco pildspalvu, bet ir mēģināts tam šodien iesūknēt iekšā jaunu tinti. Tādēļ loģiski, ka šajā likumprojektā juri peļņas variants zināmas pretrunas, vismaz 2. Vēl ir saglabājušies veci paņēmieni. Vismaz valdības pirmajā projektā tādi bija, un arī darba grupas piedāvātais variants nav izvairījies no šī jautājuma.

Bet, no otras puses, mēs saprotam, ka mums jāatver durvis jaunajiem principiem, tādēļ varbūt jau no paša sākuma, runājot par nodokļa nosaukumu, pareizi būtu to nosaukt nevis par peļņas nodokli, bet par juridiskās personas dolāra opcijas pirkšana nodokli. Tādā veidā mēs, kā es uzskatu, novērstu pretrunu ar ienākuma nodokli, ko maksā pilsoņi.

Es personiski uzskatu, ka juridiskai personai ir jāmaksā šis nodoklis, bet, ja uzņēmējs nav reģistrējies kā juridiska persona, bet kā fiziska persona, tad uz viņu jāattiecina fiziskās personas ienākuma nodoklis. Līdz ar to šajā jomā, vismaz attiecībā uz tiem jautājumiem, ko mēs vakar apspriedām, ienākuma nodoklī tā nodaļa, kur ir runa par fizisko personu nodokli, summas, kas tiek ieņemtas, kā arī izdotas, lai noteiktu šo ienākumu, ir šeit jākorespondē ar šo 2.

Iebildumi, protams, ir saprotami. Šeit ne tikai deputāti Gavrilovs un Dīmanis to izteica. Arī es šeit kuluāros dzirdēju par to, ka mums jāizvēlas, vai mēs veidojam jaunu grāmatvedības uzskaites sistēmu vai arī atstājam veco grāmatvedības uzskaites sistēmu un mēģinām, lai noteiktu šo nodokli, veidot vēl kaut kādu paralēlu uzskaites sistēmu.

Es domāju, ka paralēla uzskaites sistēma mums nav pieļaujama. Mums ir jādomā par to, kādā veidā tomēr salikt šīs problēmas kopā. No vienas puses, kad mēs sāksim pieņemt likumu par cenām, gribot negribot mēs būsim spiesti noteikt tādu jēdzienu kā preces pašizmaksa un tā tālāk. Līdz ar to es šeit nevaru piekrist deputātam Bulam, kas ierosināja, ka likumā jābūt tikai vārdam "peļņa", atstājot dažādām instrukcijām šo noteikšanu. Es esmu tam kategoriski pretī, jo mēs jau redzam no PSRS likuma par kooperatīvu ienākuma nodokli, kā to pēc tam Finansu ministrija savā instrukcijā sagrieza pilnīgi ar kājām gaisā, sarakstot uz binārās iespējas, kā sākt iesācēju daļu visvisādus maksājumus, juri peļņas variants kādus 8 vai 12, absolūti ignorējot šādu te jēdzienu.

Mūsu likumprojekts jau ir tuvāk juridiskas personas ienākuma nodokļa jēdzienam. Līdz ar to mums ir jānosaka juridiskas personas ienākums. Tas būtu par šo nosaukumu un par šiem principiem.

Es domāju, ka šeit šīs problēmas vēl ir jāapspriež, protams, tā, kā šeit deputāts Bojārs ierosināja Rietumos ir plašas tabulas un biezi folianti, kā deputāts Dīmanis teica.