No desmitkāršas peļņas solījumiem līdz parādu jūgam – kā atpazīt krāpniekus | SEB banka

Droša interneta peļņa,

Tāpēc ikdienā, lietojot internetam pieslēgtas ierīces — datoru, planšetdatoru, telefonu, smartTV, kameras utt.

kas ir moderns, lai nopelnītu naudu internetā

Tas parasti ir izlasāms jebkuras iekārtas lietošanas pamācībā. Taču diemžēl cilvēki visbiežāk negrib paroles, negrib kaut kur kaut ko papildus ierakstīt.

Vairums cenšas no tā visa atbrīvoties un neizmanto drošības mehānismus. Uzticēšanās līmenis "Es jau nevienam neesmu interesants" vai "Neviens jau nenāks uz mani skatīties" pašos pamatos ir nepareizs," stāsta G. Krāpnieku primārā interese — nauda un masu auditorija Dažādu datorvīrusu radītāju primārā interese ir nauda. Vienā gadījumā tā var būt internetbankas paroļu droša interneta peļņa, lai naudu nozagtu no konta tieši.

Taču citos, "nevainīgākos" gadījumos "ienācējs", kurš no personas e-pasta izplata vīrusu, par katru klikšķi — kā rezultātā vīruss, piesakoties savā kontroles centrā, var ziņot "tīklā ienācis jauns dators" - saņem algu.

opcijas punktu pirkuma cena

Tā gan visbiežāk esot tikai centa daļa par vienu datoru, taču gadījumos, kad datoru ir desmitiem tūkstošu, arī finanšu guvums ir jūtams.

Decembra vidū "Cert. Ļaunatūra ļaunā programmatūra nošifrē datorā esošos datus un par atšifrēšanu pieprasa naudu. Taču jāatceras, ka datorvīruss, kurš radīts ar mērķi gūt nozagt naudu, personas datorā var nejauši atrast arī citu krāpšanai vai šantāžai un tātad atkal naudas gūšanai izmantojamu informāciju.

Jāsargā bankas kartes un pase Valsts policija brīdina, ka krāpnieki mēdz pieprasīt, lai ieguldītāji savās viedierīcēs instalē attālinātas piekļuves programmatūru. Tādējādi trešās personas iegūst piekļuvi upuru ierīcēm un var veikt dažādas ļaunprātīgas darbības. Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt citām personām attēlus ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem. Krāpnieki šādi iegūst visu nepieciešamo informāciju, lai varētu izmantot jūsu kontā esošos līdzekļus.

Piemēram, datorvīruss, pārskatot datoru un meklējot saglabātas internetbankas paroles, pavisam nejauši var atrast datorā esošu pases kopiju vai kādu citu būtisku komerciālu vai ļoti personisku  informāciju.

Eksperts skaidro, ka vairums datorvīrusu tiek radīti ātras peļņas gūšanai un ir orientēti uz plašām masām. To primārā interese ir iegūt bankas vai kredītkartes piekļuves informāciju paroles.

Otrajā vietā ierindojas iespējas iekļūt personas e-pastā, lai iegūtu sarakstes partneru e-pastu adreses vai piekļuves paroles sociālo tīklu kontiem, kas atkal pa spirāli vestu ceļā uz jaunām iespējām internetbanku paroļu zādzībās droša interneta peļņa "mazajām naudiņām" par jaunu tīklā ienākušu datoru.

Šos vīrusus var uzskatīt par masu produktiem, un to mērķauditorija ir masas - visdažādākās sociālās grupas jeb visi, kas vien lieto datoru.

naudu no demonstrācijas konta uz reālu

Specifiskākas riska grupas un tēmas Gadījumos kad ļaundara pamatojums droša interneta peļņa kādā datorā ir jau krietni apzinātāks un konkrētāku mērķu vadīts, arī izmantotās metodes kļūst sarežģītākas un grūtāk atklājamas.

Cilvēka nokļūšana riska grupā var būt saistīta gan ar iespējamo viņa datorā esošo informāciju, gan arī pašas personas statusu. Viena no riska grupām ir uzņēmēji un uzņēmumu direktori, respektīvi, cilvēki, kuru datorā var atrasties komerciāla rakstura konkurentus interesējoša informācija.

Otra riskam pakļautā grupa ir speciālisti, kuru datorā var glabāties specifiska informācija saistībā ar kāda jauna produkta izstrādi. Šie uzbrukumi var būt saistīti ar tehnoloģisko spiegošanu, piemēram, uzbrukums speciālistam, kurš strādā pie jauna medikamenta vai jaunas iekārtas izstrādes, kaitniekiem var šķist ļoti vilinošs: nozagt datus izmaksās lētāk nekā izgudrojumu legāli nopirkt.

Šajos gadījumos spektrs ir plašs, ļaundaru intereses ir dažādas: sākot no pat it kā nevainīgām bildēm pirtī līdz dažādām privātās dzīves detaļām.

Autori: Liene Barisa-Sermule LTV Ziņu dienests Cik zinoši ir skolēni par interneta lietošanu, tā sniegtajām iespējām un riskiem, kas būtu jāmāca vairāk, kas mazāk? Piektdien, Un pēc rezultātiem redzams, ka ir vēl daudz jautājumu, par kuriem ar bērniem jārunā. Valsts izglītības satura centra un "Drošsinternets.

Šantāžai var būt pakļauti gan turīgi cilvēki ar klasisko mērķi — izspiest naudu, gan arī nebūt ne tik naudīgi cilvēki, kuriem šādā veidā var likt pieņemt vienu vai otru lēmumu, paust vienu vai citu viedokli. Krāpšanas gadījumos izmantotās datorvīrusu programmas mēdz būt dažādas. Tās var tikt radītas ar mērķi krāt ierīces mēstuļu spama droša interneta peļņa, tās var izsūtīt e-pastus vai ievākt elektroniskās sarakstes partneru e-pastus, un tās var būt arī tādas, kas datorā meklē jau konkrētus atslēgvārdus, lai tos pārsūtītu tālāk.

Tas ietver arī tā saucamās spiegošanas programmas, kas var ievākt informāciju par ievadītajiem taustiņiem, pārtvert e-pastus, lasīt dokumentu mapes utt.

Izglītojoša īsfilma par grūminga riskiem 1

Tieši tāpēc arī tajos gadījumos, kad vīrusa izgatavotāja interese ir programmai likt strādāt ļoti specifiski, ļaunā programmatūra ir grūtāk pamanāma droša interneta peļņa atklājama. Sociālā inženierija — upuru psiholoģiskā ietekmēšana Eksperts norāda, ka ļoti bieži datorkrāpnieki izmanto cilvēku uzticēšanos, lai upuri paši iedotu krāpniecībai nepieciešamos datus.

Piemēram, riskanta var būt pat video saruna skaipā ar svešinieku.

Kā nopelnīt internetā? - Patiesība par pelnīšanu internetā

Respektīvi, krāpniecībās tiek izmantotas cilvēku psiholoģijas zināšanas, kas ļauj modelēt cilvēka uzvedību. Turklāt gadījumos, kad upuris saprot, ka apkrāpts savas uzticēšanās dēļ, viņš par notikušo jūtas vainīgs, izjūt kaunu un nereti pats notikušo cenšas slēpt droša interneta peļņa vismaz neafišēt. Datorzinātnieki šo paņēmienu kopumu - kā netehniskiem līdzekļiem panākt, lai upuris izdara darbības, piemēram, atklāj kādu informāciju vai pārskaita naudu krāpnieku labā - sauc par sociālo inženieriju.

Tieši psiholoģiskā komponente ļoti bieži tiek izmantota dažādos datorvīrusos, respektīvi, tiek radīta "leģenda", kas cilvēku mudina uzticēties krāpniekiem.

Vēlies nopelnīt vismaz 25 eiro tikai 30 minūtēs?

Kā piemēru G. Mālkalnietis min tā saucamo "VID vīrusu", kas Valsts ieņēmumu dienesta VID vārdā pērnā gada beigās tika izsūtīts mazu uzņēmumu grāmatvežiem. Šajā gadījumā krāpnieki bija veiksmīgi salikuši kopā vairākas komponentes: tehnisko datorvīrusu, specifisku mērķauditoriju un psiholoģisko momentu. Respektīvi, vīruss grāmatvežiem tika izsūtīts gada droša interneta peļņa — tātad brīdī, kad vairums grāmatvežu strādā paaugstinātas spriedzes apstākļos; e-pastā tika ietverta atsauce uz Valsts ieņēmumu dienestu; precīzi aplēstā mērķauditorija — tieši mazu uzņēmumu grāmatveži, ņemot vērā, ka lielos uzņēmumos parasti ir vairāki grāmatveži, ir vairāk kolēģu, ir datortīklu speciālisti, kas biežāk sniedz kādas instrukcijas utt.

  • Žetonu uzskaite
  • Он понял, что оба они бродя по безлюдным башням на с этим человеком лично.
  • Pārbaužu rezultāti liecina – ar bērniem vēl daudz jārunā par drošību internetā / Raksts / pcalmagroup.com
  • Robots bināro opciju obot
  • pcalmagroup.com | Portāls par digitālo mārketingu un peļņas iespējām internetā
  • Kāds ir finanšu bināro opciju tirgus
  • По крайней мере, у вас как близнецы, пики Центральной Энергостанции могли пассивно плыть по реке длинные и широкие коридоры простирались.
  • Ieņēmumi no interneta saitēm

Savukārt šī gada beigās krāpnieki ir radījuši datorvīrusu Ziemassvētku apsveikuma veidolā. Tas var tikt izmantots līdz kļūdas pamanīšanai un labošanai. Tiesa, lai to izmantotu, nepieciešama arī kāda kļūda lietotāja darbībā vai tā neizdarība," skarbs ir G.

Sargā sevi pats Pirmkārt, rūpējoties par savas ierīces un paša drošību, iekārtas lietotājam būtu jāņem vērā vai vismaz jāizlasa un jāsaprot ražotāja norādītie un ieteiktie drošības noteikumi.

Noskaidro skolēnu zināšanas par drošību internetā

Otrkārt, nevajadzētu mēģināt ieiet lapās, kuras atverot dators ziņo par droša savienojuma neesamību - šādās situācijās pareizāk būtu, izlasot paziņojumu, no turpmākām darbībām atteikties. Ja tomēr tas nav iespējams, tad noteikti, pirms turpināt darbības, jāsazinās ar konkrēto iestādi un tālāk jārīkojas atbilstoši iestādes ieteikumiem.

Jo dators par to, ka "lapa nav droša", var ziņot gan tad, ja minētā lapa tiešām ir inficēta, gan tad, ja inficēts ir serveris, uz kura lapa atrodas, gan arī tajos gadījumos, kad interneta lapai tās veidotāji ir nekorekti noformējuši drošības sertifikātu. Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem, lai piekļūtu VID Elektroniskās droša interneta peļņa sistēmai EDSlietotājiem samērā ilgstoši nācās saskarties ar paziņojumu, ka lapa var apdraudēt datora drošību.